 Vīrietim jautā:
- Kāda ir varbūtība, ka, izejot uz Brīvības ielas, jūs satiksiet dinozauru?
Vīrietis:
- Viena no miljarda.
Sievietei jautā:
- Kāda ir varbūtība, ka izejot uz Brīvības ielas, jūs satiksiet dinozauru?
Sieviete:
- Viena no divām.
- Kā tā?
- Ļoti vienkārši, vai nu satikšu, vai nesatikšu.
Skolotāja pēc stundām cīnās ar nesekmīgajiem:
- Kāds tas ir laiks: “Viņš tīra, viņa tīra, tu tīri...”?
Pēterītis domīgi:
- Vajadzētu būt pirmssvētku...
Viens džeks stāsta otram:
- Vakar ar sievu aizgāju uz diskotēku, domāju, ka romantiski padejosim, bet viņa, vazaņķe, ar traktoristu Koļu trīs lēnās pēc kārtas nodejoja!
- Un ko tu, mājās ieradies galīgi apvainojies?
- Nē, sievai par spīti Koļu uzaicināju dejot uz visu atlikušo vakaru.
Viena dāma sūdzas otrai:
- Ak, atnācu no darba vēlu, nogurusi. Rīt atkal celšos ar galvassāpēm...
Otra viņai atbild:
- Gribi, paburšos – un nepiecelsies?
Profesors draudzīgi sagaida studentu, kurš atnācis nokārtot eksāmenu, un jūtami nervozē: - Man liekas mēs esam pazīstami, vai esam agrāk tikušies? - jautri prasa profesors. - Jā, pagājušo gadu es pie jums kārtoju eksāmenu, taču, diemžēl izgāzos. - Nu šoreiz, esmu pārliecināts, viss būs kārtībā. Vai neatceraties, kāds bija pagājušogad mans pirmais jautājums eksāmenā? - Jūs, profesor, prasījāt: "Vai mēs nēsam agrāk tikušies?"
Jānis jautā ciemiņam:
- Redzi lāčādu uz grīdas?
- Jā.
- Tā ir āda no lāča, kuru es nošāvu Sibīrijā... Ļoti smaga bija cīņa! Tur bija tikai divi varianti – vai nu es, vai viņš...
Ciemiņš domīgi:
- Jā, uz grīdas tu stipri sliktāk izskatītos...
Viesnīca. Cienījams viesis saka apkalpotājam:
- Piedodiet, man liekas, ka esmu aizmirsis lietussargu savā numurā. Aizskrien, lūdzu, līdz 914. un apskaties stūrī aiz kamīna!
Lifts nedarbojas, un apkalpotājs dodas uz devīto stāvu pa kāpnēm. Pēc desmit minūtēm viņš atgriežas un aizelsies, nosvīdis saka:
- Kungs, jums bija taisnība. Lietussargs tur tiešām stāv. Liksiet atnest?
- Jūs esat šīs dāmas radinieks?
- Jā, bet ļoti attāls.
- Kādas pakāpes radinieks jūs skaitāties?
- Mēs ģimenē bijām divpadsmit bērni. Es biju pirmais bērns, bet viņa - pēdējais.
- Šajā gadā uz Rīgu atceļošot Pekinas gripa!
- Tad jau nekas traks!
- Kā tā?
- Būs kā jau pie ķīniešiem – vai nu nepilnīgs komplekts vai brāķis...
|
